Jautājumi un atbildes par mājas siltināšana

Visbiežāk interesējošie jautājumi ir par daudzdzīvokļu dzīvojamo māju siltināšanu un to finansēšanas iespējām, kas saistīti ar Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu programmas "Daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku energoefektivitātes paaugstināšana" līdzfinansējuma piesaisti.

Cik daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašniekiem ir jāpiekrīt siltināšanas darbiem, lai to varētu veikt?
Daudzdzīvokļu mājas siltināšanai ir jāpiekrīt vairāk kā 50% daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieku, tad šis lēmums ir saistošs arī tiem dzīvokļu īpašniekiem, kas ir pret mājas siltināšanas darbiem.

Kādi būtu galvenie ieguvumi no daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas siltināšanas un renovācijas?
Galvenie ieguvumi kvalitatīvi veicot daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas siltināšanu ir šādi:
  • būtiski samazinās apkures izmaksas;
  • ievērojami tiek uzlabots ēkas vizuālais izskats;
  • tiek uzlabots mikroklimats ēkas telpās;
  • būtiski palielinās dzīvokļu vērtība.
Cik izmaksā daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas siltināšana un renovācija?
Viss ir atkarīgs no konkrētās daudzdzīvokļu mājas un tās apkures sistēmas, ūdensapgādes, kanalizācijas sistēmas tehniskā stāvokļa. Kopējās izmaksas svārstās diezgan lielās cenu robežās, tāpēc bez ēkas apsekošanas to ir neiespējami pateikt.
Ja Jūsu mājas dzīvokļu īpašnieku vairākums ir nolēmis veikt siltināšanas un renovācijas darbus, tad SIA "Ductus" speciālisti labprāt aizbrauks pie Jums un apsekos ēku, lai kurā Latvijas vietā Jūs atrastos. Pēc jumta, sienu, komunikāciju u.c. ēkas elementu apsekošanas izstrādāsim detalizētu izmaksu tāmi bez maksas.
Sīkākai informācijai zvaniet pa tālruni 29480866.

Vai nosiltinot daudzdzīvokļu dzīvojamo māju ar ES līdzfinansējumu, kopējie ikmēneša maksājumi palielināsies?
Ņemot vērā mūsu gados uzkrāto pieredzi un citu nosiltināto ēku pieredzi varam apgalvot, ka maksājumi par kredītu un apkuri nav lielāki, kā iepriekš tika maksāts tikai par apkuri nenosiltinātā mājā. Gluži pretēji, nereti nosiltinātās ēkās kopējie ikmēneša maksājumi samazinās, jo ietaupījums uz apkures rēķina ir lielāks kā kredīta ikmēneša maksājums.

Kādus jautājumus var izskatīt dzīvokļu īpašnieku rīkotajās kopsapulcēs?
Pamatojoties uz likumu "Par dzīvokļa īpašumu", dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē dzīvokļu īpašnieki ir tiesīgi lemt par dzīvojamās mājas kopīpašumā esošo daļu pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, tajā skaitā arī par daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas siltināšanu un renovācijas darbu veikšanu. Daudzdzīvokļu mājas kopīpašums ir tas, kas nepieder kādam konkrētam īpašniekam, piemēram, kāpņu telpas, ārsienas, bēniņu telpas, jumts, pamati u.c. Dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē dzīvokļu īpašnieki drīkst pieņemt lēmumus tikai par to, kas attiecas uz mājas kopīpašuma daļu. Tajā nedrīkst pieņemt lēmumus par konkrētam īpašniekam piederošu dzīvokli vai īpašumu.

Kādiem kritērijiem ir jāatbilst daudzdzīvokļu mājai, lai tās dzīvokļu īpašnieki varētu pieteikties ES struktūrfondu finansējuma saņemšanai mājas siltināšanai un renovācijai?
ES struktūrfondu finansējums tiek piešķirts daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām, kuras:
  • ir nodotas ekspluatācijā;
  • ir sadalītas dzīvokļu īpašumos un vienam īpašniekam pieder ne vairāk kā 20% no kopējā dzīvokļu īpašumu skaita (neattiecas uz valsts un pašvaldības īpašumā esošiem dzīvokļu īpašumiem);
  • nedzīvojamo telpu platība nepārsniedz 25% no dzīvojamās mājas kopējās platības;
  • iedzīvotāju parādsaistības nepārsniedz 15% iepriekšējo 12 mēnešu periodā.
Cik lielu ES struktūrfondu finansējumu var saņemt daudzdzīvokļu dzīvojamo māju siltināšanai?
Vienam projekta iesniegumam maksimāli pieļaujamais finansējums - ne vairāk kā 100 EUR uz vienu dzīvojamās mājas kopējās platības m2. Dzīvokļu īpašnieki no kopējām attiecināmām izmaksām var atgūt līdz 50%.

Bankā ņemot kredītu daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas siltināšanai un renovācijai tiek ieķīlāts dzīvoklis?
Bankai piešķirot kredītu dzīvojamās mājas siltināšanai kā nodrošinājums netiek prasīta neviena dzīvokļa ieķīlāšana. Kā arī nepastāv nekādi ierobežojumi attiecībā uz dzīvokū pārdošanu, pārrakstīšanu un citām darbībām. Par nodrošinājumu kalpo dzīvojamās mājas nākotnes naudas plūsma. Pirms kredīta izsniegšanas bankas speciālisti analizē dzīvokļu īpašnieku komunālo maksājumu apsaimniekošanas maksas parādus.

Ko darīt, ja mūsu mājas apsaimniekotājs noraida vai neizrāda pretīmnākšanu iedzīvotāju vēlmei siltināt māju?
Šajā gadījumā pašiem iedzīvotājiem ir jāsameklē uzņēmums, kurš palīdzēs sakārtot visas formalitātes, lai varētu veikt daudzdzīvokļu mājas siltināšanu (SIA Ductus nodarbojas ar šādu jautājumu risināšanu). Būtu nepieciešams izveidot savas ēkas apsaimniekošanas biedrību, lai visus lēmumus varētu pieņemt dzīvokļu īpašnieki nevis apsaimniekotājs vienpērsoniski. Dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē ir iespējams lemt par apsaimniekotāja nomaiņu, ja par to nobalsojuši vairāk kā 2/3 dzīvokļu īpašnieku. Daudzdzīvokļu ēku siltināšana un renovācija ir sarežģītu procesu kopums, tādēļ būtu ieteicams izmantot profesionāla uzņēmuma pakalpojumus, kā SIA Ductus.

Mēs gribētu veikt mūsu mājas siltināšanu, bet daļa dzīvokļu īpašnieku ir pret šiem darbiem, kā viņus varam pārliecināt, ka dzīvojamās mājas siltināšana ir efektīvs risinājums?

Šajā gadījumā Jums ir jāsazinās ar mūsu speciālstiem un viņi palīdzēs Jums rast risinājumu konkrētajā gadījumā. Iepazīstoties ar Jūsu ēkas iepriekšējo sezonu apkures rēķiniem un apsekojot māju dabā, ir iespējams veikt aptuvenus aprēķinus par ēkas siltināšanas pasākumu lietderību un kopējo izmaksu summu.
Sīkākai informācijai zvaniet pa tālr.29480866.

Cik izmaksā sagatavot projekta dokumentāciju un cik ilgā laikā to var izdarīt?
Visas nepieciešamās projekta dokumentācijas sagatavošana un iesniegšana ES finansējuma saņemšanai mūsu uzņēmumā izmaksā aptuveni 1300 - 2500 EUR neiesk. PVN. Tomēr jāatzimē, ka 50% no šīs summas tiek segti ar ES finansējuma palīdzību. Visas dokumentācijas sagatavošana ilgst aptuveni 2 mēnešus.

Līdz kuram laikam ir iespējams pieteikties uz ES finansējuma saņemšanu programmā "Daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku energoefektivitātes paaugstināšana"?
ES finansējumu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju siltināšanai un renovācijai varēs saņemt līdz 2022.gadam un kopumā būs pieejami vairāk kā 166 miljoni EUR.

Kāpēc siltinot daudzdzīvokļu māju ir jāveic ēkas energoaudits?
Ēkas energoaudits ir nepieciešams, lai noteiktu tās darbības, kuras būs jāveic , lai iegūtu maksimālu siltuma ekonomiju un minimālus siltuma zudumus. Ņemot vērā energoauditora ieteikumus, tiek veikts ekonomiskais aprēķins, kurā siltināšanas izmaksas tiek salīdzinātas ar plānoto siltuma ekonomiju pēc ēkas siltināšanas.

Vai energauditu var veikt tikai ziemā?
Energoauditu var veikt jebkurā gada laikā, tā veikšana nav atkarīga no āra gaisa temperatūras. Vienīgi termogrāfija, kas ir energoaudita sastāvdaļa (pēc pieprasījuma), ir veicama tādos laika apstākļos, kad iekštelpu un āra gaisa temperatūras starpība ir vismaz 10oC. Vēlams, lai nebūtu nokrišņu un stiprs, brāzmains vējš, kā arī, lai ēkas sienas ir "atpūtušās" no saules starojuma. Tādēļ termogrāfiju bieži veic vēlās vakara vai agrās rīta stundās.
Lai veiktu energoauditu, daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas iemītniekiem būtu jāsniedz sekojoša informācija:
  • ēkas inventarizācijas lietas kopija;
  • informācija par enerģijas patēriņu pēdējos 5 gados;
  • informācija par apkures sezonas ilgumu pēdējos 5 gados;
  • informāciju par gaisa to dzīvokļos iepriekšējās apkures sezonas laikā.
Ar ko atšķiras energoaudits no termogrāfijas (termoaudita)?
Energoaudita rezultātā tiek iegūts ēkas energoefektivitātes sertifikāts, kurā būs atspoguļota pilna informācija par ēkas enerģijas patēriņu, kā arī ieteikumi daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas siltināšanai un attiecīgi kādu efektu būs iespējams panākt ar konkrētiem siltināšanas pasākumiem. 
Termogrāfija (termoaudits) ir ēku un būvju termogrāfiskā apskate, kurā tiek noteiktas siltuma zuduma vietas. Parasti termogrāfija ir daļa no energoaudita.

Kas ir mājas tehniskā apsekošana?
Tehniskā apsekošana ir būvju, to daļu, kā arī iebūvēto būvizstrādājumu tehniskā stāvokļa apzināšanas un izvērtēšanas darbu komplekss. Tehniskās apsekošanas pamats ir būves vispārīga vizuāla apskate, kuras laikā fiksē un novērtē redzamos būves bojājumus. Apsekojot būves, ievēro Latvijas būvnormatīvus un Latvijas nacionālo standartu prasības. Tehniskās apsekošanas uzdevumā norāda būvē veicamo apsekošanas darbu apjomu un, ja nepieciešams, to detalizācijas pakāpi, kā arī apsekošanas gaitā izstrādātos teksta, grafiskos, fotofiksācijas un citus materiālus.

Vai ziemā drīkst veikt daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas siltināšanas un renovācijas darbus?
Aukstajā ziemas periodā nav ieteicams veikt jebkādus āra darbus, kas saistīti ar apmetuma, betonēšanas vai krāsošanas darbiem. Lai gan mūsdienās ir dažādas piedevas un saistvielas maisījumiem, tomēr lai kvalitatīvi veiktu visus nepieciešamos darbus  būtu ieteicams to darīt, kad āra gaisa to ir nostabilizējusies virs +5oC.

Vai ES struktūrfondu projekta "Daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku energoefektivitātes paaugstināšana" ietvaros var nomainīt veco koka vai vecus PVC logus pret jauniem pakešu logiem?
Logu nomaiņa pat ir kā pamatprasība ēkas energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem. Līdz ar to, visus vecos koka vai vecus PVC logus drīkst un vajag nomainīt pret jauniem PVC pakešu logiem. Vienīgi to dzīvokļu īpašnieki, kuriem tiek nomainiti logi, par logu nomaiņu maksās paši, tas ir, ikmēneša maksājums par mājas siltināšanas darbiem būs nedaudz lielāks salidzinājumā ar dzīvokļiem, kuros logi netika mainiti. Līdz ar to dzīvokļu īpašniekus, kam logi ir nomainīti jau agrāk, citu dzīvokļu logu nomaiņa neietekmē.

Vai ES mājas siltināšanas projekta ietvaros drīkst nomainīt veco jumta segumu, izremontēt kāpņu telpas un nomainīt ārdurvis?
Parasti veicot daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas siltināšanu un renovāciju, tiek nomainīts gan vecais jumta segums, gan ārdurvis, jo tas tieši ietekmē ēkas energoefektivitāti. Savukārt kāpņu telpu remonta darbiem pastāv vairāki ierobežojumi, bet to ir iespējams izdarīt, ja tiek mainīti vecie kāpņu telpas koka logi pret jauniem PVC pakešu logiem.